Izmērs: (A5) 14,5 x 21 cm
Materiāli: Spectro pārstrādāta āda - Antilope
• Cenā nav iekļauts dārgakmens uzstādīšana
• 72 lapas kvadrāta formā
• Impregnēta āda - neuzsūc ūdeni
Viduslaiku manuskripti bija masīvas grāmatas no koka un pergamenta ar reliģisku, politisku vai leģendāru tematiku. Tos rakstīja un ilustrēja mūki, kurus dēvēja par rakstvežiem. Manuskripti ir īpaši pazīstami ar savu bagātīgo rotājumu. Slavenākie un interesantākie ir tā sauktās marginālijas jeb humoristiski zīmējumi malās. Savdabīgākos no tiem dēvē par drolerijām.
Mūki patiešām ļāvuši vaļu savai iztēlei! Gleznās cita starpā attēloti antropomorfie dzīvnieki, cīņas bruņinieku turnīros vai nežēlīgi... (piemēram, galvu nociršana). Rakstnieki īpaši mīlēja trušus. Acīmredzot šāda apburoša un nekaitīga dzīvnieka attēlošana kā cilvēku mocītāja bija viduslaiku humora izjūta (jā, arī mums ir asociācijas ar filmu "Monty Python and the Holy Grail"!). Mūki ļāva vaļu arī citām savām fantāzijām, tāpēc pārsteidzoši bieži arī reliģiskajās grāmatās ir sastopamas erotiska rakstura marginālijas.
Bet tas ir tikai malā...
Žurnālā Science 2017. gadā publicēts Annas Gibonsas (Ann Gibbons) raksts ar nosaukumu "Kazas, grāmatu tārpi, mūka skūpsts. Biologi atklāj seno evaņģēliju slēpto vēsturi" (Goats, bookworms, a monk's kiss. Biologi atklāj seno evaņģēliju slēpto vēsturi). Tajā aprakstīts pētījums, ko Oksfordas bibliotēkā veikusi starptautiska zinātnieku komanda. Tur no viduslaiku grāmatām tika ņemti daudzi paraugi, kas ļāva cita starpā noteikt, no kādu dzīvnieku ādām tās radītas (pārsteigums bija jau pieminētā kaza). Pateicoties koksngraužu DNS, tika noteikts precīzs manuskriptu vecums.
Tomēr visinteresantākie ir pašu mūku DNS rezultāti. Grāmatas tika lasītas daudzas reizes, tām tika pieskarties, pirksti siekalojās, lai pāršķirstītu lappuses, - tādēļ tajās palicis daudz ģenētiskā materiāla. Tika noskaidrots, kuri teksti tika lasīti biežāk un kuri mazāk. Ir atklāts arī daudzu mikrobu ģenētiskais materiāls, kas tur atradās klepus vai šķaudīšanas rezultātā, - tas veicinās mūsu zināšanas par tā laika slimībām. Bija arī daži patīkami pārsteigumi, piemēram, ļoti ievērojams daudzums viena cilvēka DNS uz lapas ar Kristus krusta ilustrāciju. Kā tagad ir noskaidrots, šo lapu vairākkārt skūpstījis kāds holandiešu mūks, un zinātnieki apgalvo, ka turpmākas ģenētiskās analīzes varētu atklāt tādu informāciju kā viņa slimības, acu vai matu krāsa.
(Attēls: Science.org).