Ko darīt ar rokām?

Somas un somas, kas viduslaikos tika nēsātas pie jostasvietas, pakāpeniski tika pārvietotas zem apģērba virsējiem slāņiem, lai pasargātu tās no zādzībām. Gadsimtiem ritot un mainoties modei, apģērba krokās paslēptas somiņas kļuva par neatņemamu apģērba ... vīriešu apģērbs - kā kabatas. Tā kā vīrieši bija mobilākā sabiedrības daļa, viņiem dažkārt bija daudz kabatu - dažāda dziļuma un lieluma, lai tajās ietilpinātu dažāda veida saturu. Sievietēm bija jārīkojas citādi, jo viņu apģērbā - gan formālajā, gan ikdienas - nebija kabatu vai to bija ļoti maz (dažkārt tikai dekoratīvas). XVIII gadsimtā parādījās maza rokassomiņa, ko sauca par reticule, kas ir visu mūsdienās pazīstamo rokassomiņu vecmāmiņa. Tā bija reakcija uz tolaik modē esošo ampīra stila apģērbu. Tā bija šaura, pieguļoša ķermenim, un tās krokās nevarēja neko paslēpt. Retikuls kļuva neaizstājams divu svarīgu iemeslu dēļ: tajā varēja glabāt nepieciešamās lietas, kad dāma iziet no mājām, un tas atbilda mūžīgajai cilvēka vajadzībai "kaut ko darīt ar rokām". Tikai 20. gadsimta 20. gados, kad sievietes atbrīvojās no korsetes, sāka parādīties kleitas ar lielām kabatām. Apmierinātās dāmas beidzot varēja staigāt ar rokām kabatās, bet tas jau ir cits stāsts.....